Mēs izlejam bināros variantus
Tas pazīstams ikvienam, kurš vairāk vai mazāk interesējas par seno astronautiku, proti, par ārpuszemes astronautu atstāto pēdu meklējumiem. Vai tiešām mūsu Zemi apmeklējuši viesi no Visuma dzīlēm?
Кроме всего прочего, Хейл был настоящим ходячим несчастьем, готовым свалиться на голову в любую минуту. Из задумчивости Стратмора вывел звонок мобильного телефона, едва слышный в завывании сирен и свисте пара. Не останавливаясь, он отстегнул телефон от брючного ремня. - Говорите. - Где мой ключ? - прозвучал знакомый голос.
Kādi pierādījumi to var apstiprināt? Vai pastāv iespējas nodibināt ar viņiem kontaktu?
Uz šiem un citiem jautājumiem atbildes meklē Ērihs fon Dēnikens un viņa domubiedri, kuru pētījumu bieži vien sensacionālie rezultāti apkopoti šajā antoloģijā. Būtiska grāmatas vērtība ir populārāko ar šo problemātiku saistīto teoriju un hipotēžu izklāsts, kas ieinteresētam lasītājam var būt neatsverams palīgs, lai labāk izprastu arī citus šai tematikai veltītus darbus.
Ja Galaktikā eksistē aptuveni miljons pasauļu, kuru mēs izlejam bināros variantus raksturo līdzīgi sasniegumi, tās apmeklēs cita citu vidēji reizi tūkstoš gados. No tā izriet, ka citu mēs izlejam bināros variantus izlūkkuģi pagātnē noteikti jau vairākas reizes apmeklējuši Zemi - varbūt 10 reižu visā Zemes vēsturē.
Profesors Karls Sagāns Cari Sagan, amerikāņu astronoms.
Profesors sers Freds Hoils Fred Hoyle. Tāpēc mēs uzskatām, ka precīzi diferencēti un ieplānoti meklējumi attaisno ievērojamos finansiālos izdevumus; turklāt paredzēt rezultātus ir ļoti grūti.
Planētu sistēmas to veidošanas fazē 2. Norādes, netieši pierādījumi, spekulācijas Johanness Fībags…………………………………………………………………………………….
Martina Šteinharte……………………………………………………………………………………. Enoha grāmatas Tapio Laine……………………………………………………………………………………………. Pēters Fibags………………………………………………………………………………………… Spārnotās saules zīmē Lidojošas mašīnas Senajā Ēģiptē Reinhards Habeks…………………………………………………………………………………. Erihsfon Dēnikens………………………………………………………………………………….
Hanss Verners Zahmans…………………………. Tomass Mēners……………………………………………………………………………………… VI. Valters Jergs Langbeins………………………………….
Matiass Kupels……………………………………………………………………………………… VII. Mūsu pirmā antoloģija piedzīvojusi jau piekto izdevumu! Jaunā sējuma ievadā es piedāvāju šo neviennozīmīgi vērtējamo stāstu. Peru pilsētā Ikā Icakas atrodas uz dienvidiem no Limas, tieši ceļā uz Naskas līdzenumu, kopā ar savu ģimeni dzīvo profesors Dr. Hanvjers Kavrera. Kavreram pieder grandioza ļoti senu gravētu akmeņu kolekcija, kurā cilvēki redzami pat kopā ar dinozauriem.
Vispirms apvaicājos arheologam Dr. Heningam Bišofam no Manheimas Etnogrāfijas muzeja, vai viņš ir informēts par šiem gravētajiem akmeņiem un ko viņš par tiem domā. Atsaucīgais arheoloģijas doktors man paziņoja, ka Ikas akmeņi ir viltojumi, ko izgatavo indiāņi, lai tos par dažiem dolāriem pārdotu tūristiem.
Neraugoties uz speciālista negatīvo vērtējumu, es tomēr lidoju uz Peru. Kavreru ģimenei Ikā pieder liela māja, kāda viņiem tiešām nepieciešama, jo arī ģimene ir liela. Trīs lielās telpās līdz pat griestiem iekārtoti plaukti, kuros glabājas milzīgs daudzums akmeņu.
Sākot ar dūres lieluma eksemplāriem un peļņa no indeksa binārajām opcijām, kas līdzinās piepūstiem baloniem, līdz pat nelielām klinšu atlūzām.
Katra pelēki melnā akmeņa gravējumam ir savs motīvs. Vienā no telpām, iespiests starp akmeņiem un plauktiem, novietots Dr. Kavreras rakstāmgalds. Šo telpu var iztēloties kā olu tirgotavu, tikai šīs akmens olas nav dējuši putni un tās ir izrotātas ar fantastiskām gravīrām. Tajās redzami indiāņi, kas jāj uz putniem, cilvēki ar nepazīstamiem darbarīkiem rokās, tad atkal indiāņi, kaš pavadā ved dinozaurus, kartes ar nepazīstamu zemju kontūrām, ķirurģisku operāciju attēlojumi un visbeidzot indiānis, kas nepārprotami vēro debesis ar teleskopu.
Aptuveni 65 gadus vecais simpātiskais profesors Kavrera ir stūrgalvīgs vīrs. Četras dienas viņš vilka mani no viena akmens pie cita: Look, Eric! Eric, look here! Tikai pēc tam, kad viņš man visu bija izrādījis un mēs soli pa solim bijām jau pietiekami iepazinuši viens otru, man ļāva vienatnē aplūkot šo vienreizējo kolekciju.
Lai saprastu, kā dzīvo laimīgie cilvēki, profesors Veismens piedāvā vienkāršu vingrinājumu.
Kavreras kolekcijā ir vismaz 14 akmeņu. Lielāko daļu no tiem viņam atnesuši indiāņi, aptuveni akmeņu viņš atradis pats. Vairākums akmeņu ir dūres lielumā ar putnu, puķu, mītisku koku un grūti identificējamu dzīvnieku attēliem.
Uz lielākajiem akmeņiem attēloti tik komplicēti, savstarpēji savijušies, abstrakti motīvi, ka neliktu sarkt pat Pikaso, ja autortiesības pēkšņi tiktu piedēvētas viņam. Mani nepārtraukti nodarbināja jautājums: vai tie ir īsti seni vai viltoti nesen apstrādāti akmeņi?
Vai Dr. Kavrera ir labticīgs, akls indiāņu viltojumu upuris? Kādu vakaru, sēžot pie skāba un pārāk stipra vietējā sarkanvīna pudeles, es viņam par to pajautāju.
Bināro opciju mūsos
Neskaidros gadījumos es lūdzu veikt ģeoloģiskas analīzes. Ērik, skaties šeit! Angļu vai. Lūdzu Kavreram, lai viņš man aizdod kādu eksemplāru, kuru viņš uzskata par īstu. Es paņēmu šo akmeni un aizbraucu uz nožēlojamu ciematiņu tuksnesī, kur dzīvoja viltotājs Bazilio Ušuja.
Apsolīju viņam divkāršu samaksu par vienu no viņa akmeņiem, ja viņš man atļaus paskatīties, kā tiek veidota gravīra. Pēc ilgas stīvēšanās viņš piekrita. Viņa 12 bērnu ielenkumā mēs iegājām būdā.
