Es tirgoju tādas iespējas kā es
To sekmēja LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" žurnālistikas eksperiments.
- Sandris Točs, speciāli DB,
- Shopify Lite pārskats par gadu (Pārdod vietnē Instagram un WordPress) + apmācība
- | Bezmaksas sludinājumi | webzona.lv
- Vienas uzbūvēšana aizņem pusgadu.
- Tweet Baltijas valstu skaistākie dzīvokļi ar brīnišķīgu skatu uz līdzās esošajiem Dievnamiem Dzīvot mūsdienīgā, augstākās klases komfortam atbilstošā mājoklī, kurā par katru detaļu, noskaņu un kopējo nama auru parūpējušies pasaules līmeņa dizaineri, - tādas iespējas sniedz Baltijas valstu izsmalcinātākie apartamenti, no kuru logiem un terasēm paveras burvīgs panorāmas skats.
Žurnālistu komanda darbojās aizsegā kā drēbju tirgoņi, lai redzētu savām acīm, cik lieli ir nelikumību apjomi tirgū. Neviens sākumā neparedzēja, ka žurnālistam Robertam Šteinbergam īsā laikā izdosies kļūt par salīdzinoši nozīmīgu "cigarešu mafijas" locekli.
Kā viņam tas izdevās, kādi bija izaicinājumi ikdienā un kas viņam par to ir tagad sakāms, kad viss ir nācis atklātībā un sekmējies ar panākumiem, portālam "Apollo" pastāstīja pats Roberts. Šī tev nav pirmā reize Centrāltirgū. Noteikti jau zini visas "labākās tirgus vietas"?
Es teiktu, ka lielāko daļu noteikti, bet Centrāltirgus ir viens milzīgs labirints, kur ieejot katru dienu var uzzināt kaut ko jaunu. Ko darīji pirmo reizi, kad biji ar "Aizliegto paņēmienu" operācijā Centrāltirgū?
Tas bija pirms diviem gadiem, man šķiet. Tajā laikā es tēloju, ka esmu Zemnieku saimniecības pārstāvis un tirgoju importa dārzeņus kā vietējos. Galvenā doma bija apskatīties tirgus dzīvi no iekšienes, tajā laikā, kad mēs tur strādājām, arī tika pamanītas vairākas krāpniecības — gan lielākas, gan mazākas. Tolaik ļoti populāri tieši bija ārzemju dārzeņus un augļus tirgot kā Latvijā audzētus.
Vai no šīs operācijas arī iedvesmojāties, ka ir "jāmin uz papēžiem" nelegālo cigarešu tirgotājiem? Visi zina, ka Centrāltirgū var nopirkt kontrabandas cigaretes un tas absolūti nav nekāds noslēpums, bet es to uzskatīju par savu personīgo parādu Tajā reizē, kad es tirgojos ar importa dārzeņiem, man vajadzēja tikt tuvāk nelegālajām cigaretēm, bet man tad nebija pietiekami liela pieredze. Tāpēc tika nolemts, ka taisīsim vairākas operācijas — šoreiz atkal devāmies uz Centrāltirgu arī kā Es tirgoju tādas iespējas kā es, lai paskatītos uz to visu no jūsu ieņēmumi no binārām opcijām. Mans mērķis sākumā nemaz nebija tikt iekšā kontrabandas cigarešu mafijā, jo tās jau ir pietiekami kriminālas aprindas.
Tur ir citi likumi un lai tiktu iekšā, tev ir jābūt kādam, kas tev uzticas Rezultātā izdevās "aizspēlēt" arī tik tālu.
Es, protams, par ko tādu [iefiltrēšanos "mafijā"] ļoti cerēju sākumā, bet pārliecība man par to nebija, ka tas tā arī notiks. Centrāltirgū pārdod kontrabandas cigaretes, importa augļus kā vietējos Kas vēl ir sortimentā? Tā vispār ir kaut kāda cita pasaule.
Tā nav daļa no Rīgas, tā, iespējams, pat nav daļa no Latvijas! Tas ir portāls uz paralēlo visumu, kur ir cita lietu kārtība, citi likumi, cita ētika.
Sajūta ir tāda, ka esi aizbraucis uz citu valsti, kaut vai tās pašas komunikācijas dēļ. Savstarpējā komunikācija tur ir pilnīgi citā līmenī. Ja man ikdienā liekas, ka tas nav normāli, ka cilvēki savā starpā runā kliedzot, tad tirgū tas ir pilnīgi normāli un dažbrīd tā pat viņiem ir sava veida izklaide. Šoreiz tu Centrāltirgū pārdevi drēbes, ne augļus. Kāds bija tavs "alter ego"? Kāds tev bija vārds? Vai tu pieņēmi arī kādas rakstura īpašības?
Vārds man bija tāds pats kā man ir. Mani sauc Roberts. Uzvārdu es neteicu, jo tad mani mierīgi varētu "iegooglēt" un saprast, ka kaut kas nav kā vajag.
Uzvārds man arī bija mainīts, bet to es publiski neatklāšu. Mans dzīves gājums bija tāds — mana māte tirgo drēbes no Polijas, mēs paši esam ne no Rīgas, tagad mēģināsim tirgoties arī galvaspilsētā.
Esmu no savas mātes diezgan autonoms, esmu strādājis arī ārzemēs. Šajā brīdī esmu atgriezies Latvijā un man nekas cits neatliek kā palīdzēt mātei. Patiesībā tieši šai leģendai bija ļoti liels svars, jo ļoti daudzas lietas Centrāltirgū tiek risinātas ģimeniskā ceļā. Mēs redzējām — tur bija Es tirgoju tādas iespējas kā es ar dēlu, kas tirgo cigaretes, tur bija dēls, kurš tirgo, un māte, kas viņu piesedz un sargā kontrabandas slēptuvi un tā tālāk.
Tāpēc mūsu ģimeniskais stāsts arī viesa uzticību, jo, redz, viņi dara tāpat kā mēs! Bija ļoti interesanti.
Vecumnieku novada zemnieks Agris Veide izdzīvošanai pārdod visus piena lopus / Raksts / webzona.lv
Īpaši pirmajās dienās bija jūtams, ka visi uz mums skatās — gan cigarešu pārdevēji, gan drēbju pārdevēji, gan antikvariāta darbinieki Mēs bijām ļoti, ļoti "shady" aizdomīgi - no angļu val. Sākumā bija jūtams tāds kā kontroles mehānisms. It kā cilvēki nāca klāt runāties, ļoti draudzīgi, bet tad mēs sapratām, ka viņi mūs pārbauda — vai tas, ko mēs pateicām citam, ir tas kas ir bitcoin, kā izveidot video, ko sakām tagad.
Tas bija ļoti interesanti, kā tā sistēma strādā. Mūsu ["Aizliegtā paņēmiena" komandas] pārbaudīšana notika uz pilnu klapi! Piemēram, ko jau varēja redzēt arī raidījumā"točkas" vadonis Tigrans ļoti familiāri paņem mūsu jaku, ko tirgojam, piemēra un iztausta visas kabatas, vai nav kaut kādas noklausīšanās ierīces paslēptas Tad sanāk, ka "cigarešu mafija" arī pārvalda visus darbiniekus, kas tuvumā strādā? Tas ir tas, ko es pavisam noteikti varu pateikt.
Apčubina kā bērnus
Pie viņiem var samainīt lielākas naudas banknotes. Un visi arī zina, ka ar viņiem nevajadzētu "kasīties", bet tā, ka būtu pilnīgā pakļāvībā, es negribētu teikt. Visi tirgo savas lietas un kamēr viens otram netraucē, tikmēr viss ir labi. Kā arī visiem cilvēkiem tas ir ierasts skats, ka netālu no viņu kioska būs cilvēki, kuri piedāvās un tirgos cigaretes un neviens par to pat nepiedomā, jo tas noticis jau tik ilgu laiku, ka nevienam tas pat neliekas kas īpašs.
Lai gan bija pārdevēji, kuriem viņi nepatika un izteicās negatīvi kontrabandistiem aiz muguras. Mums kaimiņos arī pārdevējs atklāti pateica, ka viņš pērk tikai akcīzes cigaretes veikalā un ka kontrabandas cigaretes ir "bandītu putekļi". Bet tā jau arī bija tikai viena točka, aizej tālāk, pastaigā un tu varēji redzēt vēl vismaz deviņas tādas. Es jau teicu, ka man visu laiku bija kaut kāda veida cerība, ka man izdosies iefiltrēties.
Es visu laiku domāju: "Nu varbūt man sanāks! Varbūt man izdosies! Būs haļava un es tikšu iekšā! Izrādījās, ka ļoti svarīgi bija pareizajā brīdī "ieliet medu ausīs" pareizajiem cilvēkiem.
Un vienā no tām reizēm, kad es ar Tigranu sāku sarunu ar frāzi "tu jau visus noteikti šeit pazīsti Viena cigarešu pārdevēja mamma, kas arī mēdza piepelnīties šādā veidā, bija novērojusi, ka man ir ļoti labas attiecības ar Tigranu, ka mēs smejamies, runājamies, viņš man sit pa plecu.
Viņa man arī piedāvāja, vai es gribu pie viņiem strādāt. Loģiski, ka man vajadzēja mazāk par sekundes simtdaļu, lai atbildētu — jā, es gribu tur strādāt! Bet, ja es eju aizsegā žurnālistikā, es zinu, ka vienmēr ir riski un es esmu tiem gatavs un tas ir mans uzdevums, lai tie riski tiktu mazināti un lai es neiekļūtu nepatikšanās. Protams, es tīri cilvēcīgi negribētu atrasties slēgtā telpā ar viņiem un tāds arī bija mans uzdevums — neiekļūt pārlieku bīstamās Es tirgoju tādas iespējas kā es.
Lai gan uz operācijas beigām tādas situācijas kļuva aizvien biežākas, kaut vai tas, ka es regulāri ar Tigranu pārvietojos vienā mašīnā. Bet sākumā es tiešām negāju uz pārlieku lieliem riskiem un es domāju, ka tas bija ļoti pareizi. Negāji, bet tev piedāvāja? Es pirms katras tikšanās biju kārtīgi izdomājis, ko man varētu prasīt, ko varētu piedāvāt, vai mani varētu pārmeklēt, jo tāds variants vienmēr pastāvēja. Tā tomēr nav parasta darba diena, tas ir bišķīt cits līmenis.
Mazumtirdzniecība Ja patērētājam ir nepieciešama prece, viņš dodas uz mazumtirdzniecības veikalu, kas pārdod preces gala patērētājiem. Mazumtirdzniecības veikalos kaulēšanās par cenām nenotiek, jo veikali jau ir noteikuši preces cenas, savstarpēji konkurējot.
Pirmās dienas, kad es jau ar viņiem sāku strādāt, es absolūti neko nefilmēju. Vienīgais, ko es darīju, es ierakstīju skaņu.
Un tikai tajā brīdī, kad es jau jutos kā "zivs ūdenī", es sāku arī paralēli filmēt.
Tu principā aizspēlējies līdz točkas bosa labajai rokai, pareizi? Tur jau tā lieta.
Esmu piedalījies dažādās slepenajās misijās, bet tieši šajā noteikt papildu ienākumus ārprātīgi ātri uzkāpu par tā saucamajām Es tirgoju tādas iespējas kā es kāpnēm no parasta cigarešu tirgotāja līdz Tigrana uzticības personai. Un tam jo labāk nopelnīt naudu bija absolūts veiksmes faktors, jo es dzīvoju uz tās pašas ielas, kur Tigrans, un mūs šķīra aptuveni metri.
Spāņu nosaukums
Man ir jābūt gatavam viņa zvanam jebkurā diennakts laikā, viņš man bija zvanījis gan pulksten 7. Līdz ar to mana personīgā dzīve uz to laiku bija nulle, paralēli es neko nevarēju darīt, es biju viņa cilvēks - man bija jābūt pieejamam. Bet jā, mīnuss noteikti bija tas, ka uz to laiku mana privātā dzīvē tad nebija vienkārša. Praktiski nekāda. Cik ilga bija operācija? Ja mēs sākam skatīties kopsummā, ieskaitot priekšizpēti, tad no vasaras sākuma.
Kopā kādu pusgadu. Un jau priekšizpētes laikā es katru dienu gāju uz tirgu — pastaigājos, fotografēju, skatījos, kur stāv, kā viņi izskatās, kas viņus aizvieto. Tad bija nākamā fāze, kas bija tās "lavočkas" iegāde, kur tirgot drēbes.
Ar drēbēm mēs tirgojāmies mazāk nekā mēnesi, jo, kā jau es minēju, tirgus ir gluži kā cita pasaule, un cilvēkiem, kas to iepriekš nav darījuši, ir grūti izturēt to mikroklimatu. No tā var ļoti ātri nogurt. Bet ar to salīdzinoši neilgo laika posmu bija pietiekami, jo es pa to laiku jau biju ieguvis viņu ["cigarešu mafijas"] uzticību un tad es darbojos ar viņiem.
Precīzi nemācēšu pateikt, bet tas bija aptuveni mēnesis. Nekas baigi ilgi tur nebija un, atklāti sakot, kurā darbā tu varētu tā izaugt pa mēnesi un tik daudz informācijas iegūt? Nu, nekur, un tas vienīgais mans trumpis bija tas, ka es vienmēr biju viņam blakus.
Dalies ar šo rakstu
Tu minēji to, ka tev principā vispār nebija personiskā dzīve. Kā tu ar to sadzīvoji? Nu, tolaik man vienkārši tādas nebija To mēnesi es vienkārši biju viņa cilvēks un viss, tur bija bez variantiem. Brīvdienas bija labi, ja vienreiz nedēļā. Es prasīju brīvdienas, jo viens ir tas, ka tu strādā kā kontrabandists, otrs — tev tā informācija ir vēl jāapstrādā kā žurnālistam. Tas bija tā, ka tu strādā vairākus darbus un tev pašam nepaliek laika nekam īsti. Es vienkārši biju izpumpējies un bez liekiem jautājumiem vienkārši gāju gulēt katru vakaru, jo tas grafiks bija ļoti saspringts.
Patiesībā tas nogurums pēc stāvēšanas Centrāltirgū Šajā gadījumā tev visu laiku ir jābūt modram un jāskatās pa malām — vai nenāk policija, vai nenāk apsargi.
Piensaimnieki meklē citas iespējas
Un no šīs milzīgās koncentrēšanās tu ļoti ātri nogursti. Es saprotu, ka tu biji uzticības persona, kurai varēja zvanīt jebkurā diennakts laikā, bet parastiem kontrabandistiem bija arī darba laiks? No pulksten 9 līdz 17, piemēram? Jā, protams, piemēram, mūsu "točkai" bija jābūt "atvērtai" no pulksten 8. Un darba laiku nedrīkstēja kavēt, bez attaisnojumiem bija jābūt uz vietas un jātirgo.
Piemēram, tādas pusdienu pauzes vai kaut kas tāds nav regulēts. Pusdienas tu vari paņemt tajā brīdī, kad tu pamani, ka tirgū ienāk policisti. Tad tu labāk aizej paēd, lai viņi noķer kādu citu, un tu vari mierīgi pēc tam turpināt tirgoties. Ļoti interesanti bija tas, ka lielākā daļa pārdevēju aizskrien pēc ēdiena un turpina stāvēt un piedāvāt cigaretes, paralēli ēdot. Tas man likās dīvaini, bet vēlāk, protams, es sapratu, ka katrs tevis zaudētais klients tiek nākamajai točkai, jo viņu jau tur netrūkst.
Autori: Maija Streiča LTV Panorāma Turpinoties piena iepirkumu cenu kritumam, Latvijas piensaimnieki turpina meklēt izdzīvošanas ceļus, piemēram, Vecumnieku novadā zemnieks Agris Veide bija spiests pārdot piena lopus, atstājot tikai gaļas lopus. Eiropas Savienības ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē šonedēļ Briselē Latvijas pārstāvji uzsvēra, ka, īstenojot atbalsta pasākumus piena nozarei, nedrīkstētu visus vienādot. Ir jāņem vērā, cik smagi Krievijas embargo ietekmējis katru dalībvalsti. Piemēram, Latvijas piena ražotājiem cenu krišanās pasaules piena tirgos tikai šā gada laikā vien nesusi 44 miljonus eiro zaudējumus. Visgrūtāk klājies mazo ganāmpulku īpašniekiem — daudzi no viņiem jau pievērsušies citām ražošanas nozarēm.
Tādā ziņā mums bija gan laba, gan slikta vieta vienlaicīgi, jo mēs bijām pirmā točka tirgū no tuneļa, tunelī bija viena točka, bet mēs bijām pirmie pašā tirgus sākumā. Šī pozīcija deva labu peļņu, bet tajā pašā laikā daudzi gāja arī tālāk, tie, kuri bija regulārie klienti, jau zināja, ka pie mums bija nedaudz dārgāk nekā pārējiem — viena eiro uzcenojums, tieši tāpēc, ka bijām pirmie, nākot iekšā Centrāltirgū.
Taču mīnuss pirmajai točkai tirgū bija tas, ja policija nāk iekšā no tavas puses — neviens tevi nepabrīdinās. Līdz ar to tev ir jābūt vēl vairāk saspringtākam, lai varētu padot tālāk informāciju. Bet šajā ziņā es jutos droši, jo vienmēr, Es tirgoju tādas iespējas kā es policija nāca iekšā, lai ķertu kontrabandistus, mēs jau bija vienu soli priekšā viņiem.
Kā kontrabandisti varēja būt vienu soli priekšā policistiem? Es saprotu Valsts policijas domu gājienu, jo uz tirgu tiek sūtīti maskējušies policisti no visiem iecirkņiem, no Rīgas un no Pierīgas, un pat no Siguldas, bet kontrabandisti viņus visus tāpat jau atpazīst pēc sejām.
Labi, pirmo reizi iesūtīs kādu jauniņu — jā, viņam izdosies kādu noķert, bet nākamreiz, kad viņš nāks uz tirgu, viņu jau atpazīs.
Mums jāturpina tirgot.
