Reālie ienākumi internetā 7 091
Naudas mantra praktiskā izpildījumā - pārdod atkal un atkal!
Vidējās darba samaksas pārmaiņas ietekmē ne tikai algu palielināšana darbiniekiem un ar darbu saistīto nodokļu izmaiņas, bet arī darba tirgus strukturālās pārmaiņas — gada laikā darbību uzsākušie un pārtraukušie uzņēmumi, darbinieku skaita un slodžu izmaiņas dažādās nozarēs, kā arī valsts administratīvie pasākumi cīņā ar ēnu ekonomiku.
Minēto faktoru ietekme kopumā parādās darba samaksas fonda un pilnas slodzes darbinieku skaita, kuri tiek izmantoti vidējās darba samaksas aprēķiniem, pārmaiņās.

Bruto darba samaksas fonds valstī Divpadsmit nozarēs vidējā darba samaksa virs 1 eiro Septiņās no tām — finanšu un apdrošināšanas darbību nozarē, informācijas un komunikācijas pakalpojumu, enerģētikas, valsts pārvaldes, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozarēs, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē, kā arī veselības un sociālās aprūpes nozarē — vidējā darba samaksa bija lielāka par vidējo rādītāju valstī.
Vismazākā vidējā darba samaksa bija izmitināšanas un ēdināšana pakalpojumu, citu pakalpojumu nozarē, mākslas, izklaides un sporta nozarē, kā arī izglītībā.

Mēneša vidējā bruto darba samaksa un tās pārmaiņas nozarēs Mēneša vidējā bruto darba samaksa Latvijas reģionos Lielākā vidējā bruto darba samaksa Igaunijā, straujākais pieaugums Lietuvā Baltijas valstīs Lietuvā, kur no Salīdzinājumā ar pagājušā gada 3. Šogad vislielākā minimālā alga ir Lietuvā — eiro, Igaunijā — eiro, bet Latvijā viszemākā — eiro.
Autori: LSM.
Dati par darba samaksu Metodoloģiskā informācija Datu precizēšana no pārskata gada reālie ienākumi internetā 7 091 tiek veikta atbilstoši CSP revīzijas politikas vadlīnijās definētajām plānotajām datu revīzijām, katru ceturksni apsekojamo statistisko vienību kopā iekļaujot jaunus ekonomiski aktīvus uzņēmumus un iestādes, precizējot uzņēmumu saimnieciskās darbības cik žetonu ir nepieciešams un sektorus, saņemot papildu vai precizētu informāciju no respondentiem, kā arī aktuālākus datus no administratīvajiem datu avotiem.
Darba samaksas datu avots ir komersantu, valsts un pašvaldību iestāžu, nodibinājumu, biedrību un fondu izlases apsekojums un administratīvie datu avoti.

Vispārējās valdības sektors saskaņā ar Eiropas kontu sistēmu ietver valsts un pašvaldību iestādes, sociālās apdrošināšanas fondu, valsts un pašvaldību kontrolētos un finansētos komersantus. Mēneša vidējās darba samaksas pārmaiņas aprēķinātas no nenoapaļotas vērtības, t. Aprēķinot vidējo darba samaksu, algoto darbinieku skaits tiek pārrēķināts pilnas slodzes vienībās, tā novēršot dažādu darba slodžu atalgojuma atšķirības, kas nodrošina rādītāja salīdzināmību.

Šī informācija ir publisks paziņojums un neatspoguļo LV portāla viedokli. Par tās saturu atbild iesūtītājs.
Latvijas iedzīvotāji aizvien vairāk noslāņojas pēc ienākumu līmeņa
Publicēšanas noteikumi Labs saturs.