Tauriņu iespējas, Dienas tauriņi un to vērošanas iespējas Amatas novadā

• Ja arī Jums īpaša interese tieši par tauriņiem līdz šim vēl nav bijusi, bet patīk vērot vai fotografēt dabu, iesaku pamēģināt  iekļauties šai tauriņu  pētīšanas procesā.
• Tropu tauriņu mājas sezonas noslēguma ekskursija
• 10 veidi, kā valkāt KUMA tauriņus-KUMA Design Store
• Bināro opciju metodes
• Nopelnīt naudu stundas laikā tieši tagad
• Tropu tauriņu mājas sezonas noslēguma ekskursija

Tauriņi dodas uz siltajām zemēm Publicēts Tiešām, dažiem tauriņiem, piemēram, sfingiem, lidošanas ātrums var sasniegt pat 60 km stundā! Bet ko jūs teiktu, uzzinājuši, ka tauriņš var nolidot vairāk nekā divus tūkstošus kilometru? Latvijā sastopamas gandrīz tauriņu sugas, kas īstenībā nemaz nepieder pie mūsu faunas.

Šie tauriņi šeit atlido regulāri vai nejauši, pārvarot no dažiem simtiem līdz tauriņu iespējas vairākiem tūkstošiem kilometru! Lielākai daļai migrējošo tauriņu mūsu klimats ir par aukstu, un viņi pat teorētiski nevarētu pie mums izdzīvot, neskatoties pat uz vairošanās mēģinājumiem. Kā visfantastiskāko piemēru var minēt kartupeļu sfinga jeb miroņgalvas Acherontia atropos migrēšanu no Dienvideiropas vai Ziemeļāfrikas.

Turpat dzīvo un uz Latviju atlido oleandru sfings Daphnis neriitīteņu sfings Agrius convolvulikā arī mazais madaru sfings Macroglossum stellatarum. Ziemeļamerikas monarhi Danaus plexippus šķērso Atlantijas okeānu — daži tauriņi regulāri tiek atrasti Anglijā, Francijā un Spānijā, pat Vācijā un Dānijā! Tad jau teorētiski pastāv iespēja, ka šie tauriņi var sasniegt arī Latviju. Spārnus kustinot, vēju ņemot palīgā Tauriņu migrācijas var būt pasīvas kad tauriņš tiek pārnests ar gaisa masām un aktīvas kad tauriņš pārlido lielus attālumus, pateicoties aktīvai spārnu darbībai.

10 veidi, kā valkāt KUMA tauriņus

Tauriņš var nokļūt pie mums, izmantojot abas iespējas. Visbiežāk tauriņu migrācija notiek no dienvidiem, nedaudz mazāk — no austrumiem vai rietumiem.

Ziemeļu sugu migrācijas Latvijā nav reģistrētas, kaut citās Eiropas valstīs, piemērām, Dānijā, konstatēti dažu tundru sugu ielidojumi. Lielais nātru raibenis jeb admirālis vairojas Tauriņu iespējas, bet ziemot lido uz Dienvideiropu un Āfiku Dažu tauriņu dzīvesveids ir līdzīgs gājputnu ieradumiem. Klasiskie piemēri — lielais nātru raibenis jeb admirālis Vanessa atalanta un dadžu raibenis Cynthia cardui : katru gadu vasaras vidū šie tauriņi lielos baros atlido pie mums no ziemošanas rajoniem — Dienvideiropas un Ziemeļāfrikas.

Pēc pārošanās un olu dēšanas tauriņi aiziet bojā, un tur neko nevar darīt — tauriņu mūžs ir īss, un viņi vairojas tikai vienreiz mūžā.

Tropu tauriņu mājas sezonas noslēguma ekskursija

Kad kāpuri izaug lieli, tie iekūņojas, un vasaras beigās no kūniņām izšķiļas jaunie tauriņi. Īsu brīdi vasaras beigās tie palidinās pa dzimto vietu, bet rudenī šie raibspārņi atkal dodas uz dienvidiem pārlaist ziemu. Nākamajā gadā viss atkārtojas. Dadžu raibenis Atkarībā no laika apstākļiem tauriņi izvēlas dažādus Eiropas reģionus, tāpēc Latvijā šo ciemiņu skaits pa gadiem krietni svārstās.

Dažos gados tauriņi Latvijā sastopami masveidā, bet dažu vasaru to nav nemaz. Līdzīgs dzīves veids ir monarham Danaus plexippustikai šajā gadījumā viss notiek Ziemeļamerikā.

Par tauriņiem, kas uz Latviju vairs nelido Tauriņu migrācijas visbiežāk notiek tad, kad savā mītnes zemē kāda tauriņu suga savairojas masveidā. Tas raksturīgs linu pūcītei Autographa gammatīteņu sfingam Herse convolvulipļavu svilnim Loxostege sticticalis un dažām citām sugām, kas uz Latviju atlido no Dienvideiropas katru gadu un dažkārt ļoti lielā skaitā. Dažas tauriņu sugas, kas Latvijā pagājušajā gadsimtā bija samērā bieži viesi, uz šejieni vairs nelido.

Tā mūsu gadsimtā vairs nav sastapts neviens aveņu lācītis Euplagia quadripunctariadaglīšu tauriņu iespējas Utetheisa pulchella un vīksnu raibenis Nymphalis vaualbukas arī zemēs, no kurām atlidoja, kļuvuši retāki.

Kāpostu balteņu brālība Kāpostu baltenis Tauriņu tauriņu iespējas var būt arī lokālas, kad kukaiņi pārlido tikai dažus desmitus vai simtus kilometru. Tas ir ļoti raksturīgi, piemēram, visiem labi zināmajam kāpostu baltenim Pieris brassicae. Dažos gados vasaras beigās it īpaši gar jūru var vērot no dienvidiem uz ziemeļiem lidojošus citzemju balteņus, kas krietni papildina vietējās populācijas.

Tad nopelnīt naudu ir ļoti viegli laikā populācijā var būt gan vietējie, gan migrējošie īpatņi. Nu re, pat ja Latvijā čakli iznīdēsim visus vietējos kāpostu balteņus, pie mūsu kāpostiem atlidos citi.

Ieceļotāji meklē siltas vietiņas Tauriņu migrācijas Latvijā ir novērojamas no aprīļa beigām līdz pirmajam salam. Bet tauriņu pārlidojumu kulminācija ir vasaras sākumā maija beigās—jūnijā un visvairāk rudenī septembrī—oktobrī. Kā likums, pie mums atceļojušie tauriņi uzturas siltās vietās. Tāpēc visbiežāk tie koncentrējas dzelzceļmalās, šosejmalās, bet īpaši piejūras kāpās.

Lokālas jeb vietējas migrācijas ir raksturīgas arī dažiem naktstauriņiem, tauriņu iespējas, dārzu joslpūcītei Noctua pronuba. Tā Ieceļotāji meklē siltas vietiņas Kāpēc tauriņiem vajag atstāt savas siltās vietas dzimtenē un doties gandrīz drošā nāvē? Zinātnieki uzskata, ka tauriņu pārlidojumus, pirmkārt, var uzskatīt par mēģinājumu apgūt un apdzīvot jaunas teritorijas. Piemēram, aukstajā Islandē, kur dzīvo tikai 92 tauriņu sugas, gandrīz puse no tām ir migrējošas sugas no Eiropas, kā arī no Āfrikas vai pat Ziemeļamerikas.

Domājams, ka pēc ledus laikmeta tik aukstu un izolētu zemi tieši tādā veidā apdzīvoja tauriņi no kontinenta, bet tikai daži no viņiem atrada šeit pastāvīgu mājvietu. Otrkārt, migrācija ir labākais veids, kā izvairīties no konkurences masveidīgas savairošanās gadījumā. Tauriņu iespējas visi tauriņi paliks savā dzimtajā vietā, vēlāk sagaidāma kāpuru nāve pārapdzīvotās populācijās. Treškārt, ja kādā teritorijā pēc bargas ziemas izmirst visa kādas sugas vietējā populācija, tad, pateicoties tauriņu iespējas pārlidojumiem, jau tuvākajos gados tauriņu iespējas tiks atjaunota dabīgā veidā.

Tauriņi ļoti jutīgi reaģē uz barības bāzes maiņu. Ja pie mums parādās kādi jauni augi, tiem ātri seko tauriņi, kuru kāpuri iecienījuši tieši šos augus. Visbiežāk tas notiek migrācijas rezultātā.

Pateicoties migrācijas aktivitātei, daudzas tauriņu sugas joprojām iztur cilvēka «antropogēno spiedienu». Bet tādi nometnieki kā laimiņu dižtauriņš Parnassius apollocīrulīšu dižtauriņš P. Tos iznīcināja ne tikai cilvēku darbība, bet arī neveiksmīgais dzīvesveids — viņi nav spējīgi tālu pārlidot.

No otras puses, grūti iedomāties, ka kādreiz varētu būt apdraudēti kāpostu balteņi Pieris brassicaekāpostu cekulkode Plutella xylostella vai linu pūcītes Autographa gammakam bez plaša areāla un barības bāzes ir ļoti stipra migrācijas aktivitāte.

Migrējošie tauriņi vēl nav iekļauti pasaules Sarkanajās grāmatās, jo tam nav pamatojuma.

Tauriņu vērošana - gada garāko dienu izaicinājums! Pievienots Ir pienācis vasaras saulgriežu laiks - brīdis, kad dienas gadā ir visgarākās un kad dabā ir vērojama vislielākā kukaiņu aktivitāte un bagātīgākā to sugu daudzveidība. Tātad īstais moments, lai dotos tos vērot, iepazīt un fotogrāfēt! Šogad pirmo reizi Tauriņu vērošanas akcijas ietvaros aicinām piedalīties nebijušā izaicinājumā - cik dienastauriņu sugu ir iespējams novērot gada garākās dienas laikā?

Nu re, migrācija ir ļoti veiksmīga pielāgošanās, lai izdzīvotu tik grūtajā kukaiņu pasaulē. Nikolajs Savenkovs, Latvijas Dabas muzejs, autora foto Publicēts