Kādas ir ikdienas iespējas
Edīte Brikmane LV portāls Lai labāk saprastu bērna tēva iespējas un tiesības pieņemt lēmumus attiecībā uz savu bērnu, vispirms sniedzam vispārīgu informāciju par aizgādību — vecāku tiesību un pienākumu kopumu visplašākajā nozīmē, kas ietver sevī citus, šaurākas nozīmes, jēdzienus — kopīgu aizgādību, ikdienas aizgādību, atsevišķu aizgādību, aprūpi, uzraudzību, saskarsmes tiesību Civillikuma Saskaņā ar Civillikuma Tas nozīmē, ka abi dzimšanas apliecībā ierakstītie vecāki — gan māte, gan tēvs — neatkarīgi no tā, vai viņi ir bijuši laulāti vai nē, uz aizgādības tiesību pamata ir sava nepilngadīgā bērna dabiskie aizbildņi, proti, bērna likumiskie pārstāvji, kam ir vienlīdzīgas tiesības un pienākums rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās.
Civillikuma Bērna aprūpe nozīmē viņa uzturēšanu, t. Bērna uzraudzība nozīmē rūpes par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu.
Rūpes par bērna mantu nozīmē gādību par bērna mantas uzturēšanu un izmantošanu tās saglabāšanai un vairošanai. Savukārt ar tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu saprotama dzīvesvietas ģeogrāfiskā izvēle un mājokļa izvēle. Kopā dzīvojoši vecāki aizgādību īsteno kopīgi, taču šie pienākumi nemazinās, ja bērns nedzīvo kopā ar vienu vai abiem vecākiem.
Ja vecāki šķiras, Civillikuma Neskatoties uz to, ka bērna aprūpi un uzraudzību īsteno tas no vecākiem, pie kura bērns dzīvo to mēdz saukt arī par ikdienas aizgādībujautājumos, kas var būtiski ietekmēt bērna attīstību, vecāki lēmumu pieņem kopīgi.
Tas nozīmē, ka tādus svarīgus jautājumus, kur bērns dzīvos, māte nevar izlemt vienpersoniski bez bērna tēva piekrišanas.
Ja viens no vecākiem pieņem lēmumus attiecībā uz bērnu, nekonsultējoties ar otru vecāku, otram vecākam ir tiesības iebilst. Ja šķiroties ir strīds par to, kura vecāka ikdienas aizgādībā būs bērns, tas jāizšķir tiesā, vienai no pusēm ceļot prasību tiesā par ikdienas aizgādības un bērna dzīvesvietas noteikšanu.
Tiesību aktos noteiktais kritērijs, izšķirot strīdu par bērna ikdienas aizgādību, arī par tiesībām noteikt bērna dzīvesvietu, ir bērna intereses, jo likumā nav noteiktas kādas priekšrocības vienam vai otram vecākam.
Līdz ar to tiesai ir jāpārbauda un jāizvērtē abu vecāku objektīvās iespējas nodrošināt bērna pilnvērtīgai attīstībai nepieciešamos apstākļus, vecāku subjektīvās iespējas personiskās īpašības, viņu spēja audzināt bērnu, vecāku pienākuma izpratne, morālā stāja, veselības stāvoklis un citas iespējas un bērna subjektīvā attieksme pret vecākiem pieķeršanās tiem un citi apstākļi.
Sievietes Teorija Dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, ir grūti iedomāties, ka sievietēm varētu būt ierobežojumi izglītības un profesijas ieguvē vai nebūtu iespējams iesaistīties sabiedrības politiskajās norisēs. Viduslaikos sieviešu dzīve bija pavisam citāda.
Vecāku kopīga aizgādība izbeidzas, kad, pamatojoties uz vecāku vienošanos vai tiesas nolēmumu, tiek nodibināta viena vecāka atsevišķa aizgādība.
Atsevišķa aizgādība nav aizgādības tiesību atņemšana, bet palielina tā vecāka, kura atsevišķā aizgādībā atrodas bērns, tiesību apjomu attiecībā pret bērnu.
Ikdienas dzīve Teorija Padomju laikos izmainījās cilvēku ikdienas dzīve. Pirmie pēckara gadi pagāja trūkumā. Vēl Reizē ar milzīgo cilvēku pieplūdumu no citiem PSRS apgabaliem daudz kas mainījās, Komunistiskā propaganda krasi vērsās pret tā saukto buržuāzisko kultūru un uzspieda noteiktus padomju dzīves veida standartus. Kopš
Atsevišķas aizgādības noteikšana nekādā ziņā neietekmē otra vecāka pienākumu nodrošināt uzturlīdzekļus savam bērnam un saskarsmes tiesības. Taču atsevišķa aizgādība ļauj vecākam bez otra vecāka piekrišanas pieņemt lēmumus, kas būtiski ietekmē bērna attīstību, piemēram, kādas ir ikdienas iespējas jautājumus par dzīvesvietu, izglītību, veselības aprūpi u.
Arī izskatot strīdus par atsevišķas aizgādības kādas ir ikdienas iespējas, prioritāte ir izšķirt, kas atbilst bērna interesēm.
Atsevišķa aizgādība pār bērnu nav nosakāma, ja tas nenodrošina bērna intereses un nepamatoti ierobežo viena vecāka tiesības. Atbilstoši Civillikuma Lai pilnvērtīgi aizstāvētu savas tiesības, vērts apdomāt iespēju piesaistīt zvērināta advokāta palīdzību.
